Senās Grieķijas arhitektūra: Mūsdienu pilsētu iedvesmas avots

greece-1594689_1280

Seno Grieķu arhitektūra ir atbildīgi par vienām no smalkākajām un savdabīgākajām senās pasaules ēkām un dažas tās celtnes kā tempļi, teātri un stadioni, arī mūsdienu arhitektūrā ir saglabājušas pilsētas definējošu statusu. Tāpat, Grieķu arhitektūras elegantais vienkāršums, proporcijas eurojackpot, perspektīva un harmonija, ietekmēja Senās Romas celtnes, kā arī iecementēja klasicisma pamatus Rietumu pasaulē, no seno laiku vēstures, līdz mūsdienām.

Ir pieci klasiskās Grieķu arhitektūras posmi: Doriskas, Ioniskais, Korintiešu, Tuskāniešu un Apvienotais. Šajos nosaukumos arhitektūras posmus nokristīja romieši, jau pēc Grieķijas kultūras zelta laikmeta beigām. Šos arhitektūras posmus raksturo attiecīgajā periodā izmantoto kolonnas un mūsdienās ir grūti atrast kādu pilsētu, kurā nav atrodama kāda celtne, kas izmantotu kādu no šiem posmiem raksturīgo kolonnu.

Visiecienītākais, un, publiskajos namos, visbiežāk izmantotais, seno grieķu materiāls bija Marmors. Agrākajās celtnēs gan biežāk tika izmantots koks un ne tikai kolonnu izgatavošanā, bet bieži arī visas ēkas celtniecībā. Ja vēl 8. gadsimta pirms mūsu ēras pirmajā pusē, pat grieķiem tik nozīmīgie tempļi tika celti pilnībā no kokmateriāliem, tad jau sākot ar 7. gadsimta beigām, koksni nomainīja izturīgākie akmens materiāli, vai vairāku materiālu kombinācijas. Iespējams, ka tieši kokmateriālu ērā, grieķu galdnieku prasmīgi, ar krāšņiem kokgriezumiem, dekorētie koka pīlāri, uzstādīja augstu standartu vēlākajām akmens kolonnām. Zemākas nozīmes celtnēs smalkais marmors tika aizvietots ar lētāko kaļķakmeni.

Senie grieķi ir pelnīti slaveni ar saviem apbrīnojamajiem Doriskajiem un Ioniskajiem tempļiem. Šādas izcilības piemērs nešaubīgi ir Panteons Atēnās. Celts 500 gadus pirms mūsu ēras kā miteklis milzīgajai Atēnas statujai un Atēnu varenības simbols, tas vēl joprojām majestātiski stāv akropoles pilsētā. Citi apbrīnas vērti piemēri ir, 460. PMĒ pabeigtais, milzīgais Zeva templis Olimpijā, 430. gadā PMĒ atklātais Artemisa templis Efisā, kas ir viens no septiņiem senās pasaules brīnumiem un zīmīgais Poseidona templis Sonionā, kā durvis vērās 440. gadā PMĒ. Poseidona templis tika būvēts uz klinšaina Egejas jūras krastā, atbilstoši seno grieķu pārliecībai, ka nozīmīgām celtnēm nav jāpilda tikai to tipiskā pamatfunkcija, bet ir jāslavina grieķu kultūras sasniegumi, esot redzamām arī no liela attāluma.

Amfiteātri ir vēl viens izteikti grieķisks ieguldījums pasaules kultūrā. Arheologiem ir neapgāžami pierādījumi, tam, ka amfiteātri ir rotājuši seno grieķu pilsētas, jau 6. gadsimtā PMĒ, bet ir pieļaujams, ka Grieķi ir pulcējušies speciālās, tam paredzētās publiskās vietās vēl krietni pirms tam. Starp slavenākajiem teātriem ir jāmin Dionīsa Eleteriju, kas atrodas Atēnu akropolē, Argosas teātris, kas, ar 20 tūkstošiem vietu, bija lielākais Senajā Grieķijā, un Epidaurusa teātris, kas ir no visiem vislabāk saglabājies un vēl šodien pulcē dzejas lasītājus un mūziķus.

Vēl viens paliekošs grieķu ieguldījums arhitektūras pasaulē ir stadioni. Stadia ir seno grieķu distances mērvienība, kas atbilst aptuveni 180 metriem. Sākotnēji veidoti izmantojot dabīgus laukumus reljefā, stadioni attīstījās par vienu no sarežģītākajiem senās pasaules celtnēm ar marmora pakāpienu rindām, kas pildīja arī krēslu funkciju, un sadalījumu sektoros, kas atviegloja publikas iekļūšanu un izkļūšanu no šīm celtnēm. Lielākais un slavenākais ir Olimpijas stadions, kurā ietilpa 45 tūkstoši skatītāju.

Var teikt, ka Senās Grieķijas arhitektūra ir ne tikai iezīmējusi attīstības ceļu mūsdienu pilsētās, bet arī, radījusi apbrīnojamas celtnes, kas patiesi ir izturējušas laika pārbaudi un turpina iedvesmot apbrīnu.

No Comments

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *