Slavenību dīvainie uzskati

Slavenības aizvada savas slavas un veiksmes burbulī. Cenšoties nezaudēt mēdiju uzmanību, kritiska domāšana un tradicionālas vērtības nav primāras. Plaši uzskatīti par ģeniāliem māksliniekiem, slavenības jūt līdzīgu autoritāti arī nozarēs, kurās to zināšanas ir viduvējas. Reizēm tas noved pie kontroversiāliem izteikumiem intervijās, izraisot ažiotāžu sabiedrībā.

Reperis Kanjē Vests, nenoliedzami, ir viena no kontroversiālākajām popkultūras ikonām, regulāri šokējot sabiedrību ar ekscentriskiem izgājieniem un netradicionālu pasaules redzējumu. Šajā nerimstošajā dīvainību krusā, Kanjē uzskati par HIV epidēmiju, ir palikuši salīdzinoši neievēroti. 2005. gadā, koncerta laikā, Kanjē šokēja sanākušo pūli, paziņojot, ka HIV esot cilvēka radīta slimība, kas apzināti izplatīta Āfrikā, līdzīgi kā heroīns un kokaīns esot apzināti izplatīts Amerikas afroamerikāņu apdzīvotajos rajonos, lai vājinātu to kopienu. Tā paša gada beigās, apbalvošanas ceremonijā, savas pateicības runas laikā, Kanjē precizēja, ka HIV Āfrikā izplatot tieši ASV slepenie dienesti. Lai arī apgalvojumam, ka HIV epidēmija Āfrikā ir Savienoto Valstu valdības projekts, nav nekādu pierādījumu, Kanjē vēstījumā bija arī dažas saturīgas detaļas, kuras sabiedrībai vajadzētu nopietni apsvērt. Reperis norādīja, ka basketbola leģenda Maģiskais Džonsons (futebol sporting online) aizvada pilnvērtīgu dzīvi, neatkarīgi no tā, ka viņa organismā HIV vīruss ir atklāts jau pirms 20 gadiem, tomēr, Āfrikā, ik dienas mirst 6000 cilvēki, kuri nevar atļauties dārgās zāles, kādas nepieciešamas, lai cīnītos pret šo sērgu. Tādā veidā, lai arī sev raksturīgajā haotiskajā un šokējošajā manierē, Kanjē ir pievērsis papildus sabiedrības uzmanību samilzušajai nevienlīdzības problēmai.

Tas, ka Zeme ir apaļa, bija zināms jau senajiem grieķiem, vērojot ēnu krišanas leņķus dažādos dienas laikos. Tomēr arī mūsdienās netrūkst cilvēku, kuri ir pārliecināti, ka Zeme ir plakana, bet visi pierādījumi, kas liecina par pretējo, ir slepenās sabiedrības Lielā Globusa sazvērestības teorija. Izrādās, arī basketbola zvaigzne Karijs Ērvings ir pārliecināts šīs teorijas atbalstītājs. Šā gada februārī, runājot ar žurnālistiem pēc kārtējās basketbola spēles, Ērvings atzina, pēc viņa domām – Zeme ir plakana. Lai arī cik tumsonīga nešķistu jaunā basketbolista pārliecība, plakanās Zemes teoriju nav viegli apgāzt. Pieļaujot, ka Saule atrodas vien dažu tūkstošu kilometru attālumā no Zemes, nevis simts miljonu, un ir tikai 50 kilometru liela, tad dzīve uz plakanas Zemes stipri neatšķirtos no tā, ko novērojam šobrīd. Protams, mums ir pieejami neskaitāmi Zemeslodes foto uzņēmumi no kosmosa, bet, kā aizrāda plakanās Zemes piekritēji, šīs fotogrāfijas ir stipri apstrādātas. Tā daļēji ir taisnība, jo vairums Zemes attālo, kas uzņemti no kosmosa stacijām un mākslīgajiem pavadoņiem, ir kompozīta attēli, kas radīti saliekot kopā vairākas autentiskas mazākas fotogrāfijas, kurā Zemeslode attēlota tikai daļēji. Tā kā atsevišķie attēli ir uzņemti dažādos dienas laikos, tie ir vēlāk jāapstrādā, lai izlīdzinātu atšķirības apgaismojumā. Ņemot vērā mūsdienu informācijas aprites tehnoloģiju attīstību, katram ir iespējams mājas apstākļos samontēt un augšupielādēt vietnē Youtube amatieru dokumentālās filmas. Lai orientētos plašajā piedāvātās informācijas klāstā, ir nepieciešamas pamatzināšanas attiecīgajā nozarē, piemēram, plakanās Zemes teorijas gadījumā, astronomijā. Tomēr vairākumam cilvēku šādu zināšanu nav, tādēļ atliek paļauties uz profesionālu astronomu teikto, bet tie, atsaucoties uz Youtube sazvērestību dokumentālajām filmām, ir Lielā Globusa sabiedrības locekļi.

Informācija iegūta no www.oiapostas.com.

Repera un amerikāņu zvaigznes Kanje Vesta nedienas ar sociālajiem tīkliem

Sociālie tīkli mums seko ik uz soļa. Nu tā ir ikdiena, kad manām kādu cilvēku ejam pa ielu, tajā pat laikā ar pirkstu bakstot sava viedtālruņa ekrānā. “WhatsApp” ziņa dragu čatā vai jaunāko Instagram bilžu vērošana – mums visiem šīs darbības ir zināmas. Tāpat arī tādi portāli kā KazinoPro.gr mums nav sveši.

Protams, ne tikai parastie ļautiņi izmanto sociālos tīklus, bet arī sabiedrībā zināmi cilvēki. Ja jums seko simts vai tūkstotis cilvēku kādā no sociālo tīklu profiliem, tad tas jau ir daudz. Savākt pārsimtus “patīk” savai bildei vēlas teju ik katrs. Taču padomājiet, cik daudz šo “patīk” saņem cilvēki, kuriem seko miljoniem cilvēku visā pasaulē. Te nu gan, neviena nejauši ievietota bilde vai teksts netiks nepamanīts.

Citām zvaigznēm savus sociālo tīklu profilus sanāk visnotaļ labi uzturēt, tādējādi informējot savus fanus un citus interesantus par to, kas notiek ar konkrēto mākslinieku. Taču ir arī tādas slavenības, kam sociālie tīkli rada vislielākās galvassāpes. Pēdējo gadu laikā, par lielāko upuri kļuvis amerikāņu reperis Kanje Vests. Pasaules atzinību guvušais mākslinieks joprojām nespēj atgūties pēc 2016.gadā piedzīvotā nervu sabrukuma. Tam par iemeslu, mākslinieks vairs nav tik aktīvs savās fanu lapās un sociālo tīklu profilos, tādējādi izvairoties no sabiedrības uzmanības.

Maija sākumā, Kanje Vests izdzēsis savus lielākos un fanu sekotākos profilus – Twitter un Instagram. Katrā no šiem profiliem mākslinieka gaitām sekoja vairāk kā 10 miljonu cilvēku. Un tā vien šķiet, ka ne tikai internets ir vieta, kas uztrauc mākslinieku. Kanje Vests neesot arī apmeklējis vienu no skaļākajiem modes industrijas pasākumiem “Met Ball”. Neierašanās radījusi sašutumu daudzos mākslinieka fanos. Vēljovairāk, Aprīļa beigās mākslinieks ar savu sievu, Kimu Kardašjanu, laida klajā savu pirmo bērnu apģērbu līniju “The Kids Supply”.

Kanje ģimene un tuvinieki stāsta, ka reperim neesot pilnībā nekādas vēlēšanās iziet sabiedrībā un apmeklēt skaļus pasākumus. Tā vietā, mūziķis savu laiku pavada mājās ar saviem bērniem. Jāteic, ka “mājas” māksliniekam ir relatīvs jēdziens. Teju katru nedēļu, Vests ar saviem bērniem sēžas privātajā lidmašīnā un dodas uz nākamo pieturvietu. Lepnas villas, izbraucieni ar jahtām un dārgiem auto – ir grūti noslēpties no pasaules, ja tavs dzīvesveids ir tik skaļš un grezns. Par to, kad reperis plāno atgriezties sabiedriskajā dzīvē, nevienam nav zināms.

Daži no ekspertiem min, ka šis viss ir tikai taktisks gājiens no mākslinieka puses. Līdzīgi kā dziedātājs Džastins Bībers, saņemot asu kritiku no saviem faniem, uz pāris mēnešiem pazuda no vietnes Instagram un www.kazinopro.gr. Un nu, pāris nedēļas atgriežot savu profilu, Bībera sekotāju skaits turpina strauji augt.

Par to, kā tur īsti ir, zina tikai pats Kanje Vests. Taču tas, ka sabiedrība un sociālie tīkli spēj radīt galvassāpes nevienam vien tā lietotājam, ir pierādīts jau vairākkārt. Varbūt arī tas ir tikai labi, ka tev seko vien pāris simtu vai tūkstošu cilvēku. Skaitlim un atpazīstamībai augot, kā mēs paši redzam, varbūt nopietnas sekas uz mūsu veselību.

Kā droši ceļot ar tehnoloģijas ierīcēm?

Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē ir grūti iedomāties, ka cilvēki pārvietotos kaut kur bez savām ierīcēm sev blakus. Katra nākamā tehnoloģiju inovācija sola, ka vienkāršos cilvēku dzīvi un dažādos veidos, tā, protams, arī ir. Bet tehnoloģijas var būt divējādi griezīgs zobens, kad ir runa par ceļošanu. Ceļotāji izmanto savas tehnoloģijas iekārtas, lai vieglāk atrastu galamērķi, lai apskatītu laika apstākļus un daudz citu informāciju, bet no otras puses – tas prasa lielu atbildību un pieskatīšanu, lai ierīces nenonāk svešās rokās.

1. Pasargā sevi no publiskiem Wi-Fi
Publiskie Wi-Fi var būt būtiski noderīgi, kad ir jāmeklē kāda informācija, bet datu tīkls ir uzlicis pārāk dārgu interneta apmaksu, lai izvēlētos to vienkārši neieslēgt. Šādi publiskie Wi-Fi kā oāze tuksnesī pievilina daudz lietotājus. Šādi Wi-Fi visbiežāk ir sastopami kafejnīcās, apostas online, lidostās un pat lielos parkos. Tomēr jāatceras, ka šādi plaši atvērti tīkli var būt arī bīstami lietotājiem. Tāpēc neiesakām atstāt ieslēgtu savu uztvērēju, lai viņš pieslēgtos visiem publiskajiem tīkliem. Pieslēdzies tikai tad, ja tas ir nepieciešams, bet uzreiz arī atslēdzies, pēc izmantošanas.

2. Bloķē visas ierīces
Daudzi cilvēki arī ikdienā uzliek aizsarga paroli savam telefonam un datoram. Īpaši piesardzīgam ir jābūt ceļojot. Uzliec paroles visām ierīcēm, kuras gatavojies ņemt līdzi. Pārliecinies, ka tavs dators pieprasa katru reizi paroli, kad tiek aktivizēts no miega režīma vai ieslēgts. Tāpat arī ar telefoniem. Paroli neliec pārāk vieglu, lai tikai tu pats to atceries.

3. Uzliec ierīču izsekošanas programmu
Kad plāno doties ceļojumā, noteikti ievadi savās tehnoloģijas ierīcēs izsekošanas iekārtas un attālās bloķēšanas iespēju. Android tālruņiem un planšetēm, Apple iPhone, online casino, iPad un Mac jau ir integrēta izsekošanas iekārta.

4. Šifrē savus datus
Nekas nenoglabā savas paroles pierakstītas standarta izskatā. Ja baidies, ka nespēsi atcerēties kādus datus, noteikti izdomā kādu labu šifru. It īpaši cilvēkiem, kuri nespēj atcerēties savu kredītkartes kodu.

5. Vienmēr patur acīs savas ierīces
Protams, tas ir jādara pirmām kārtām, neskatoties uz to, ka esi visu bloķējis, šifrējis un aizsargājis. Tev nepieciešams uzglabāt savas ierīces tā, lai otram nebūtu iespēja paņemt bez tavas pamanīšanas. Padomā arī par ierīču nepieciešamību un par to, vai nebūtu kāda jāatstāj mājās. Piemēram, tu vari savā mobilajā telefonā ievietot dziesmas, tādējādi neņemot savu jauno mūzikas atskaņotāju. Viedtālruni turi pēc iespējas sev tuvāk. Kabatā ir daudz drošāk nekā turēt to mugursomā vai poker portugal, bet kabatai ir jābūt dziļai, lai telefons nespīd ārā vai neizkrīt. Neatstāj savas ierīces patvaļīgi uz kafejnīcas galda, kad ēd pusdienas. Ir redzētas daudz situācijas, kad cilvēki atstāj savus telefonus uz galda, kad dodas uz tualeti, un tikai var brīnīties par to, ka ierīce stāv vēl turpat, kad īpašnieks atnāk atpakaļ.

Sporto, bet neredzi nekādus svara zaudējumus? Iemesli, kāpēc tā notiek.

Tu pieturies pie olbaltumvielām bagātas diētas, cītīgi veic dažādus vingrojumus un velti sportošanai vairākas dienas nedēļā. Īsāk sakot, tu dari visu iespējamo, lai zaudētu svaru. Ir nepatīkami ieraudzīt, ka pēc tik lieliem pūliņiem sporta totalizators, uzkāpjot uz svariem, rezultāts paliek nemainīgs. Iespējams, tu pieļauj dažas kļūdas, par kurām nemaz nenojaut. Pārbaudi, vai šie pieci iemesli, nav pamats tam, kāpēc nepazūd vēlamais svars.

Tu domā, ka ēd ļoti veselīgi
Mēs visi zinām par pozitīvo domāšanu un kā domas pārvēršas patiesībā. Taču šādas labas domāšanas prakse nav vēlama laikā, kad runa ir par diētu. Vienkārša ticēšana, ka tava maltīte ir veselīga, to ne vienmēr arī nozīmē. Ne vienmēr ēst tikai salātus ar grilētu vistu ir tas, kas ir nepieciešams kuņģim, un viņš arī pēc tam jutīsies izsalcis. Nepieciešams koncentrēties arī uz sabalansētu iecienīto maltīti, piemēram, sieru vai nedaudz speķi, un tas palīdzēs justies vairāk apmierinātam, un neradīt vēlmi jau pēc stundas atkal meklēt kaut ko ēdamu.

Tu ēd pārāk ātri
Dzīve nav sacenšanās, kurš ātrāk apēdīs savu maltīti. Tāpēc nav iemesls, lai sasmalcinātu savu maltīti pēc iespējas rekord-īsā laikā. Ja tava prioritāte ir zaudēt dažus kilogramus, tad nepieciešams paredzēt pietiekami daudz laika, lai izbaudītu savu maltīti un ēstu lēnām. Ēdot palēnināti, tu ļauj ilgāk savam ķermenim saņemt signālus, ka viņš ir pārpildīts. Pārāk ātra ēšana var novest pie papildus porciju paņemšanas, jo kuņģis vēl nav sapratis, ka ir pilns, un smadzenes dod signālus, ka nepieciešama vēl viena porcija, lai justos paēdis. Ēdot lēnāk, tu faktiski izgaršo katru kumosu. Tu vari atrast savā maltītē daudz vairāk gandarījuma sajūtas un izbaudīt visas garšas.

Tu pārspīlē ar veselīgu pārtiku
Pārāk daudz viena produkta izmantošana pārtikā var iegriezt pretējā rezultātā. Piemēram, ikvienam kaloriju skaitītājam viens no top augļiem ir veselīgais avokado. Tas ir pārpilns ar barības vielām, veselīgajiem augu taukiem, taču satur arī daudz kalorijas. Šo augli var izmantot kā pārtiku, lai veicinātu svara zudumu, bet nepieciešams to lietot proporcionāli visiem pārējiem veselīgiem augļiem un dārzeņiem.

Tev ir pārāk vienveidīga treniņu rutīna
Sporta vingrojumi un aktivitātes var ietekmēt svara zudumu un pirmie rezultāti var būt pamanāmi pat dažās dienās. Speciālisti iesaka regulāri mainīt savus treniņu paradumus, lai ķermenis vienmēr ir aktīvā darbībā un nav pieradis pie viena un tā paša vingrinājuma. Tāpat nevajadzētu veidot vienu rutīnu, kad ēst, kad vingrot. Organisms ļoti ātri pielāgojas ikdienas rutīnai. Ik pa laikam nepieciešams pamainīt laikus, lai ķermenis ir piespiests strādāt tad, kad nebija sagatavots – tādējādi to stimulējot visu laiku būt saspringumā un kustībā.

Tu izlaid ēdienreizes
Kaloriju neuzņemšana, izlaižot brokastis vai jebkādu citu maltīti ir mīts, pie kura nevajadzētu pieturēties. Faktiski, ēdot brokastis, pastāv mazāka iespējamība, ka pieņemsies svarā. Atstājot organismu izbadējušos, pastāv lielas iespējas, ka nākošajā maltītes reizē tu pārēdīsies. Pieturies pie regulārām ēdienreizēm, kuras piepildi ar ķermenim nepieciešamiem produktiem, kas satur pilngraudus un olbaltumvielas. Pastāv ļoti daudz nepareizi mīti, kas ir tieši saistīti ar veselīgu uzturu un ēdienreizēm. Piemēram, neēšana pēc pulksten sešiem vakarā, padarīs tevi ļoti izsalkušu, ja ej gulēt tikai ap pusnakti. Šo mītu, iespējams, pieņēma mūsu senči, kas devās gulēt deviņos vakarā, jo nepastāvēja elektrība. Patiešām – nav nepieciešams sevi badināt tikai tāpēc, ka pulkstenis ir sitis pēc sešiem. It īpaši, ja daudzi cilvēki beidz darbu tikai sešos, kas nozīmē, ka ar šo mītu viņi izlaiž vakariņas vispār.

Neveiksmīgākās atbildes uz darba intervijās biežāk uzdotajiem jautājumiem

Labs darba uzvalks un sakopts ārējais izskats vien negarantē, ka būs veiksmīga un izdevusies darba intervija. Pati galvenā loma spēlē uz atbildēm, kādas sniegsi darba devējam. Darba intervijās visbiežāk ir daži standarta jautājumi un pārējie ir darba devēja interpretācija un tas, ko viņš pats vēlas uzjautāt. Lai gan jautājumi visās darba intervijās mēdz būt vienādi, nenozīmē, ka tu drīksti doties nesagatavojies. Rūpīgi jāapdomā atbildes uz vispārīgajiem jautājumiem par savu mērķi, pieredzi, interesi konkrētajā pozīcijā aliexpress Rumānijā. Neveiksmīgas atbildes uz šiem vispārīgajiem jautājumiem pa taisno var aizsūtīt tavu CV uz atkritumu kasti, tāpēc pārliecinies, ka atbildes ir īpaši sagatavotas.

Ja vēlies pārsteigt darba devēju intervijā, uzzini, kādas ir piecas neveiksmīgākās atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, un kā vajadzētu precīzāk atbildēt.

1. Jautājums: “Kāpēc tu vēlies strādāt šajā darbā?”
Nepareizas atbildes: “Man ir nepieciešams darbs”, “Vēlos īsākas darba stundas”, “Kompānija izskatās liela”.

Jā, protams, tev ir nepieciešams darbs, pretējā gadījumā tu nesēdētu šajā darba intervijā. Bet tā vietā, lai izmisīgi censtos pateikt cik ļoti tu gribi dabūt darbu, pie tam lielā uzņēmumā, centies vairāk koncentrēties uz lietām, kas tevi patiešām piesaista šajā uzņēmumā, piemēram, inovatīvu produktu ražošana, lietas, ko vari dot strādājot savā amatā. Izvairies apspriest savus personīgos faktorus, piemēram, sociālie pabalsti. Uzsver lietas, kuras spēsi dot darba vietai, nevis kā viņi var tev palīdzēt. Tev ir jāparāda, ka esi kaut nedaudz izpētījis šīs kompānijas darbību biznesa tirgū, pastāsti par savām prasmēm.

2. Jautājums: “Kādi ir tavi trūkumi, sliktākās īpašības?”
Nepareizas atbildes: “Man tādu nav”, “Esmu perfekcionists un darbaholiķis”.

Šis jautājums tiek uzdots diezgan bieži, tāpēc vienmēr sagatavo atbildi uz jautājumu, lai nav jāstostās un jādomā, kas varētu izklausīties it kā labi, bet tajā pašā laikā būt tavs trūkums. Ļoti vilinoši ir atteikt, ka tev vienkārši nav slikto īpašību, taču gan tu, gan intervētājs zina, ka tā nemēdz būt. Tā vietā, izvēlies reālu trūkumu, par ko apspriest darba intervijā un paskaidro, ka tu pie tā strādā, lai pārvarētu.

3. Jautājums: “Kāpēc tu aizgāji no iepriekšējā darba?”
Nepareiza atbilde: “Man nepatika mans priekšnieks”, “Man pārāk maz maksāja”.

Runājot slikti par savu iepriekšējo priekšnieku, lai arī cik daudz patiesības no tā būtu, atspoguļo tikai slikti tevi pašu. Jo, ja esi spējīgs pateikt kaut ko sliktu par iepriekšējo priekšnieku, tad kur ir pamats domāt, ka nerunāsi slikti arī par pašreizējo. Tā vietā, lai koncentrētos uz negatīvo, runā par to, ka meklē jaunas izaugsmes iespējas, vēlies uzņemt jaunus izaicinājumus, labāk izmantot savas prasmes un zināšanas, vai to, ka iepriekšējā darba devēja stratēģiskais virziens vairs nav piemērots taviem karjeras mērķiem.

4. Jautājums: “Kāds ir tavs sapņu darbs?”
Nepareiza atbilde: “Vēlos būt pavārs, arhitekts, bārmenis utt.” (ja vien tā nav kandidatūra, uz kuru šobrīd startē)

Arī tad, ja pārdošana un klientu apkalpošana nav iepriecinošākais darbs priekš tevis, tavam darba devējam tas nebūtu jāzina. Ja darba devējs jautā par tavu sapņu darbu, nedzejo par darba vietām, kas ir pilnīgi nesaistītā jomā ar amatu, uz kuru kandidē. Vislabākais veids, kā atbildēt uz šo jautājumu ir apvienot savu šobrīd cerēto amatu ar saviem hobijiem un interesēm. Pastāstot par saviem ilgtermiņa mērķiem, vēlams, lai tie sakrīt ar uzņēmuma sniegtajām iespējām.

5. Jautājums: “Vai tev ir kāds jautājums mums?”
Nepareiza atbilde: “Nē, nav”, “Cik liela alga ir šajā amatā?”, “Cik atvaļinājuma dienas man pienākas?”

Ja intervētājs dod iespēju tev uzdot jautājumus, tad izmanto to. Pajautā dažas pārdomātas lietas, kas parāda interesi par vēlamo amatu vai uzņēmumu. Tu varētu pajautāt, kādu loma ir tavam amatam vispārējā organizācijā, vai ko pats intervētājs visvairāk izbauda šajā darba vietā. Izvairies no jautājumiem par algām, pabalstiem, jo, apspriežot šādus jautājumus pirmajā darba intervijā, liecina, ka esi vairāk ieinteresēts par naudu nevis par amatu.

Senās Romas arhitektūra: Grieķu mantinieki

Senās Romas arhitektūra lielā mērā iespaidojās no Senās Grieķija kultūras mantojuma, kuru tā turpināja papildināt un slīpēt, tādā veidā atstājot savas izteiksmīgās pēdas kopējā Grieķu – Romiešu kulturālajā mantojumā, kas kalpo par pamatu visai Rietumu pasaulei. Visvairāk romiešiem pie sirds gāja tieši Korintiešu stils, kas plaši atspoguļojas Romas lielo publisko ēku izpildījumā. Tomēr, senie romieši bija arī lieliski izgudrotāji auto pārbaude pēc numura, kas tie ātri adoptēja vairākas jaunas celtniecības tehnoloģijas un materiālus, kas, savienojumā ar unikālu esošo tehniku un radošu dizainu, veidoja veselu virkni jaunu arhitektonisku struktūru, kā bazilika, triumfālā arka, monumentālais akvedukts un dzīvojamais rajons. Daudzi no šiem arhitektūras jaunievedumiem bija atbilde vienmēr mainīgajām Romas sabiedrības praktiskajām vajadzībām un visus šos projektus finansēja valsts aparāts, kas rūpējās par romiešu nodrošināšanu ar šo celtņu piedāvātajām ērtībām, visas Romas impērijas plašumā.

Turpinot grieķu iesākto klasisko ordeņu taku, romieši īpaši iecienīja Korintieši ordeņa klasisko eleganci, kas bija Romas publisko ēku stils līdz pat vēlīnajam Romas impērijas periodam. Tomēr, romieši nekautrējās papildināt Korintiešu ordeni ar savām oriģinālajām idejām, kā rezultātā, šis ordenis, romiešu izpildījumā, kļuva krietni dekoratīvāks un krāšņāks. Grieķu ietekme ir saskatāma arī iezīmē, ka vēlīnie Republikāņu jaunievedumi, kā bazilika un pirtis, parasti vispirms ienāca Dienviditālijā, īpaši Pompejā, kas ir skaidrojams ar to, ka tieši šie reģioni atradās vistuvāk senajām grieķu kolonijām Magna Grecia zemēs. Līdzīgi kā citās sfērās, arī arhitektūrā romieši bieži pieķērās jau esošai idejai un izspieda no tās maksimālas iespējas.

146. gadā pirms mūsu ēras celtais Jupitera templis bija pirmā romiešu celtne, kas tika pilnībā būvēta no marmora. Arī mīlestību ar šo akmeni, kas vēlāk kļuva par noteicošo materiālu valsts projektu celtniecībā, romieši dalīja ar grieķiem. Visbiežāk tika izmantots mēness marmors, kuru ieguva Toskānas reģionā. Labākais mēness marmora pielietojuma piemērs ir Apolona templis Palitinā. Atkal, līdzīgi kā Senajā Grieķijā, zemākas nozīmes Romas celtņu būvniecības izmaksas tika konsolidētas, aizstājot marmoru ar daudz lētāko kaļķakmeni, kas tāpat tika izmantots arī ceļu bruģēšanā.

Reizēm ļoti iespaidīgus apmērus sasniedzošie akvedukti, ar līdz pat trīs kolonu rindu līmeņiem, tika projektēti, lai piegādātu svaigu ūdeni Romas impērijas pavalstniekiem, un mēdza stiepties pat vairāku kilometru garumā. Agrākais no tiem bija 312. gadus pirms mūsu ēras celtais Aqua Appia, kas apmierināja galvaspilsētas iedzīvotāju sanitārās nepieciešamības, bet pats slavenākais, bez šaubām, ir, mūsu ēras 14. gadā pabeigtas, Pont du Gard, kas atrodas Nimesā.

Bazilikas, kuras vēlāk adoptēja Kristiešu baznīca, bija lieli saietu nami, kuros norisinājās publiski administratīvie pasākumi, visbiežāk – tiesas prāvas. Tie parasti atradās blakus pilsētas forumam vai tirgus laukumam. Virs bazilikas garajiem koridoriem esošā jumta svaru balstīja kolonnas. Tipisks romiešu bazilikas piemērs ir Severānas bazilika.

Krāšņām freskām rotātais romiešu pirts māju interjers, savienojumā ar tā apkārtnē esošo daiļo dārzu un strūklaku, kas tika izkārtoti harmoniskā simetrijā, ir vēl viens tipisks Romas arhitektūras elegances un praktiskuma savienojums. Lielisks tipiskas Senās Romas pirts mājas piemērs, 79. gadus PMĒ atklātais Vetti nams, ir saglabājies Pompejā.

Plaša jaunu materiālu klāsta savienojumā ar izaicinošām dizaina, romieši spēja pacelt celtniecības un arhitektūras latiņu vēl nepieredzētā augstumā. Romiešu celtnieku izgudrojumi, kā betons, cements un arkas piešķir veidolu mūsdienu pilsētām padsmitiem gadsimtu pēc Impērijas krišanas.

Senās Grieķijas arhitektūra: Mūsdienu pilsētu iedvesmas avots

Seno Grieķu arhitektūra ir atbildīgi par vienām no smalkākajām un savdabīgākajām senās pasaules ēkām un dažas tās celtnes kā tempļi, teātri un stadioni, arī mūsdienu arhitektūrā ir saglabājušas pilsētas definējošu statusu. Tāpat, Grieķu arhitektūras elegantais vienkāršums, proporcijas eurojackpot, perspektīva un harmonija, ietekmēja Senās Romas celtnes, kā arī iecementēja klasicisma pamatus Rietumu pasaulē, no seno laiku vēstures, līdz mūsdienām.

Ir pieci klasiskās Grieķu arhitektūras posmi: Doriskas, Ioniskais, Korintiešu, Tuskāniešu un Apvienotais. Šajos nosaukumos arhitektūras posmus nokristīja romieši, jau pēc Grieķijas kultūras zelta laikmeta beigām. Šos arhitektūras posmus raksturo attiecīgajā periodā izmantoto kolonnas un mūsdienās ir grūti atrast kādu pilsētu, kurā nav atrodama kāda celtne, kas izmantotu kādu no šiem posmiem raksturīgo kolonnu.

Visiecienītākais, un, publiskajos namos, visbiežāk izmantotais, seno grieķu materiāls bija Marmors. Agrākajās celtnēs gan biežāk tika izmantots koks un ne tikai kolonnu izgatavošanā, bet bieži arī visas ēkas celtniecībā. Ja vēl 8. gadsimta pirms mūsu ēras pirmajā pusē, pat grieķiem tik nozīmīgie tempļi tika celti pilnībā no kokmateriāliem, tad jau sākot ar 7. gadsimta beigām, koksni nomainīja izturīgākie akmens materiāli, vai vairāku materiālu kombinācijas. Iespējams, ka tieši kokmateriālu ērā, grieķu galdnieku prasmīgi, ar krāšņiem kokgriezumiem, dekorētie koka pīlāri, uzstādīja augstu standartu vēlākajām akmens kolonnām. Zemākas nozīmes celtnēs smalkais marmors tika aizvietots ar lētāko kaļķakmeni.

Senie grieķi ir pelnīti slaveni ar saviem apbrīnojamajiem Doriskajiem un Ioniskajiem tempļiem. Šādas izcilības piemērs nešaubīgi ir Panteons Atēnās. Celts 500 gadus pirms mūsu ēras kā miteklis milzīgajai Atēnas statujai un Atēnu varenības simbols, tas vēl joprojām majestātiski stāv akropoles pilsētā. Citi apbrīnas vērti piemēri ir, 460. PMĒ pabeigtais, milzīgais Zeva templis Olimpijā, 430. gadā PMĒ atklātais Artemisa templis Efisā, kas ir viens no septiņiem senās pasaules brīnumiem un zīmīgais Poseidona templis Sonionā, kā durvis vērās 440. gadā PMĒ. Poseidona templis tika būvēts uz klinšaina Egejas jūras krastā, atbilstoši seno grieķu pārliecībai, ka nozīmīgām celtnēm nav jāpilda tikai to tipiskā pamatfunkcija, bet ir jāslavina grieķu kultūras sasniegumi, esot redzamām arī no liela attāluma.

Amfiteātri ir vēl viens izteikti grieķisks ieguldījums pasaules kultūrā. Arheologiem ir neapgāžami pierādījumi, tam, ka amfiteātri ir rotājuši seno grieķu pilsētas, jau 6. gadsimtā PMĒ, bet ir pieļaujams, ka Grieķi ir pulcējušies speciālās, tam paredzētās publiskās vietās vēl krietni pirms tam. Starp slavenākajiem teātriem ir jāmin Dionīsa Eleteriju, kas atrodas Atēnu akropolē, Argosas teātris, kas, ar 20 tūkstošiem vietu, bija lielākais Senajā Grieķijā, un Epidaurusa teātris, kas ir no visiem vislabāk saglabājies un vēl šodien pulcē dzejas lasītājus un mūziķus.

Vēl viens paliekošs grieķu ieguldījums arhitektūras pasaulē ir stadioni. Stadia ir seno grieķu distances mērvienība, kas atbilst aptuveni 180 metriem. Sākotnēji veidoti izmantojot dabīgus laukumus reljefā, stadioni attīstījās par vienu no sarežģītākajiem senās pasaules celtnēm ar marmora pakāpienu rindām, kas pildīja arī krēslu funkciju, un sadalījumu sektoros, kas atviegloja publikas iekļūšanu un izkļūšanu no šīm celtnēm. Lielākais un slavenākais ir Olimpijas stadions, kurā ietilpa 45 tūkstoši skatītāju.

Var teikt, ka Senās Grieķijas arhitektūra ir ne tikai iezīmējusi attīstības ceļu mūsdienu pilsētās, bet arī, radījusi apbrīnojamas celtnes, kas patiesi ir izturējušas laika pārbaudi un turpina iedvesmot apbrīnu.